Juridiskas personas darbības ar kriptoaktīviem

Kriptoaktīvi pēdējos gados ir kļuvuši par būtisku finanšu instrumentu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Arvien vairāk juridisko personu iegādājas, pārdod vai izmanto kriptoaktīvus savā saimnieciskajā darbībā. Tomēr līdz ar iespējām rodas arī pienākumi – īpaši grāmatvedības un nodokļu uzskaites jomā. Šajā rakstā apskatīsim galvenos jautājumus par to, kā uzņēmumiem Latvijā pareizi uzskaitīt darījumus ar kriptoaktīviem.

Vai darījumi ar kriptoaktīviem jāuzrāda uzņēmuma grāmatvedībā?

Jā. Visi darījumi ar kriptoaktīviem ir jāatspoguļo uzņēmuma grāmatvedībā. Saskaņā ar Grāmatvedības likuma 6. panta trešo daļu, grāmatvedībā ir jāuzrāda visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī jebkurš fakts vai notikums, kas ietekmē uzņēmuma mantas stāvokli.

Ja uzņēmums iegādājas kriptoaktīvus, tā īpašumā nonāk aktīvs ar noteiktu vērtību. Šo aktīvu vēlāk iespējams pārdot, kā rezultātā var rasties gan ieņēmumi, gan zaudējumi. Tāpēc katrs darījums ar kriptoaktīviem ir jāreģistrē uzņēmuma grāmatvedībā.

Kas pēc ekonomiskās būtības ir kriptoaktīvi?

Pēc ekonomiskās būtības kriptoaktīvi tiek uzskatīti par preci vai produktu, ko iespējams izmantot kā maiņas līdzekli, ja darījuma puses par to vienojas. Grāmatvedībā kriptoaktīvi parasti tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu tie tiek uzrādīti šādi:

• E-naudas žetoni (kriptoaktīvi ar stabilu vērtību, kas piesaistīta oficiālajai valūtai) tiek uzrādīti bilances postenī “Nauda”, izveidojot apakšposteni “Elektroniskā nauda”.

• Pārējie kriptoaktīvi tiek uzrādīti postenī “Krājumi”, izveidojot atsevišķu apakšposteni “Kriptoaktīvi”.

Tas ļauj nodrošināt skaidru un caurspīdīgu uzskaiti uzņēmuma finanšu pārskatos.

Kādā vērtībā jāuzskaita kriptoaktīvi?

Latvijā grāmatvedībā vērtības mērs ir eiro, tāpēc arī kriptoaktīvi grāmatvedībā jānovērtē eiro. Kriptoaktīvu vērtību nosaka:

• pēc iegādes izmaksām, vai

• pēc ražošanas pašizmaksas (ja kriptoaktīvi tiek iegūti, piemēram, “mining” procesā).

Šo prasību nosaka Grāmatvedības likuma 7. panta pirmā daļa, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 14. panta pirmās daļas 10. punkts.

Kādi dokumenti nepieciešami kriptoaktīvu iegādes darījuma pamatošanai?

Ja kriptoaktīvi tiek iegādāti internetā ar bankas karti vai naudas pārskaitījumu, grāmatvedībā darījumu var pamatot ar kredītiestādes konta izrakstu, kas nav obligāti jāapliecina bankā, bet ir jāapstiprina par saimniecisko darījumu atbildīgajai personai uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā. Šāds dokuments ir uzskatāms par ārējo attaisnojuma dokumentu saskaņā ar Grāmatvedības likuma 11. panta astotās daļas 4. punktu.

Vai uzņēmumam jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā?

Kriptovalūtas pirkšanas un pārdošanas darījumi nav apliekami ar PVN. Tāpēc uzņēmumam nav obligāti jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā tikai tāpēc, ka tas veic darījumus ar kriptovalūtu. Tomēr reģistrācija būs nepieciešama, ja uzņēmums sasniedz citus Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55. pantā noteiktos kritērijus.

Vai kriptovalūtas darījumiem piemēro PVN?

Lai gan Latvijas normatīvie akti tieši nenosaka PVN atbrīvojumu kriptovalūtu darījumiem, būtiska nozīme ir Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Saskaņā ar EST 2015. gada 22. oktobra spriedumā lietā C-264/14 (Skatteverket pret David Hedqvist) tika noteikts, ka kriptovalūtas pirkšanas un pārdošanas darījumi ir atbrīvoti no PVN.

Vai komisijas maksai par kriptovalūtas maiņas pakalpojumiem piemēro PVN?

Ja uzņēmums sniedz kriptovalūtas maiņas pakalpojumus par atlīdzību, tad komisijas maksai ir piemērojams PVN. Šādā gadījumā pakalpojuma vērtībai piemēro PVN standartlikmi – 21%, ja pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts PVN maksātājs.

Vai kriptovalūtas darījumus var veikt skaidrā naudā?

Normatīvie akti nenosaka, ka kriptovalūtas darījumiem obligāti jānotiek bezskaidras naudas veidā. Tāpēc uzņēmumi drīkst veikt norēķinus arī skaidrā naudā, izmantojot kases aparātu, ievērojot Latvijā noteiktos skaidras naudas darījumu ierobežojumus.

Kādu atsauci jānorāda nodokļa rēķinā?

Izrakstot nodokļa rēķinu par kriptovalūtas pārdošanu, tajā jānorāda atsauce uz normatīvo aktu, kas paredz PVN atbrīvojumu, piemēram:

• Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 21. punkta “d” apakšpunktu, vai

• Padomes Direktīvas 2006/112/EK 135. panta 1. punkta “e” apakšpunktu.

Šajā gadījumā PVN rēķinā netiek norādīts.

Kā kriptovalūtas darījumi jāuzrāda PVN deklarācijā?

Kriptovalūtas pirkšanas un pārdošanas darījumi PVN izpratnē tiek pielīdzināti darījumiem ar maksāšanas līdzekļiem.

PVN deklarācijā darījuma vērtība tiek uzrādīta 49. rindā, pakalpojuma vērtība tiek aprēķināta kā starpība starp kriptovalūtas pirkšanas un pārdošanas cenu.

Noslēgumā

Kriptoaktīvi uzņēmumu darbībā kļūst arvien izplatītāki, taču to izmantošana prasa rūpīgu grāmatvedības uzskaiti un normatīvo aktu ievērošanu.

Uzņēmumiem ir svarīgi pareizi klasificēt kriptoaktīvus bilancē, dokumentēt katru darījumu, korekti piemērot PVN regulējumu un nodrošināt pārskatāmu finanšu uzskaiti. Pareiza pieeja grāmatvedībai palīdz izvairīties no nodokļu riskiem un nodrošina uzņēmuma finanšu pārskatu ticamību.