Transportlīdzekļa iegādes limits uzņēmumiem – kuri papildu izdevumi to var ietekmēt

Uzņēmumiem iegādājoties transportlīdzekļus, būtisks ir reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksnis – 75 000 eiro bez PVN. Ja transportlīdzekļa vērtība pārsniedz šo slieksni, uzņēmumam nav tiesības atskaitīt PVN par transportlīdzekļa iegādi un uzturēšanu, kā arī ar automobili saistītās izmaksas nevar attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

Tādēļ praksē bieži rodas jautājums, kādi izdevumi jāiekļauj transportlīdzekļa iegādes vērtībā gadījumos, kad 12 mēnešu laikā pēc transportlīdzekļa iegādes tam tiek uzstādīts papildu aprīkojums vai veikti uzlabojumi.

VID viedoklis

VID uzskata, ka praktiski jebkādi papildu aprīkojuma vai uzlabojumu izmaksas, kas radušās 12 mēnešu laikā pēc transportlīdzekļa iegādes, var tikt pieskaitītas transportlīdzekļa iegādes vērtībai. Tas nozīmē, ka pat salīdzinoši nelieli papildu izdevumi var palielināt transportlīdzekļa vērtību virs 75 000 eiro sliekšņa, kā rezultātā tiek piemēroti reprezentatīvā automobiļa nodokļu ierobežojumi.

Tiesas viedoklis

Tiesu prakse rāda, ka šādi jautājumi jāvērtē pēc būtības, analizējot konkrēto izdevumu raksturu. Piemēram:

1) Pretaizdzīšanas sistēmas iegādi un uzstādīšanu tiesa norādīja, ka šāda sistēma nav tieši nepieciešama transportlīdzekļa ekspluatācijai, jo automašīnu var izmantot arī bez tās, īpaši, ja tajā jau ir rūpnīcā uzstādīta signalizācija vai imobilaizers. Tomēr tiesa vienlaikus atzina, ka pretaizdzīšanas sistēmas uzstādīšana var tikt uzskatīta par būtisku transportlīdzekļa uzlabojumu. Šāda sistēma palielina transportlīdzekļa drošību, samazina zādzības risku un potenciāli var ietekmēt transportlīdzekļa vērtību. Tā kā šādas sistēmas parasti tiek uzstādītas ilgstošai lietošanai, to izmaksas var tikt ņemtas vērā, nosakot transportlīdzekļa vērtību.

VID neuzskatīja, ka papildu aprīkojuma demontēšana un PVN deklarācijas precizēšana būtu ņemama vērā, norādot, ka šāda rīcība veikta, lai izvairītos no nodokļu saistībām. Tomēr tiesa šim viedoklim nepiekrita un atzina, ka uzņēmumam ir tiesības koriģēt iesniegtās atskaites un savu rīcību, ja rodas neskaidrības par to, vai konkrētās izmaksas jāiekļauj transportlīdzekļa iegādes vērtībā.

2) Savukārt pretaizdzīšanas sistēmas nomas gadījumā tiesa pieņēma atšķirīgu pieeju. Tika secināts, ka šādā situācijā uzņēmums pēc būtības saņem drošības pakalpojumu, kura mērķis ir samazināt zādzības risku un nodrošināt transportlīdzekļa atrašanu zādzības gadījumā. Tādēļ šāds pakalpojums nav uzskatāms par transportlīdzekļa tehnisku uzlabojumu, kas palielinātu tā vērtību. Arī šajā gadījumā sākotnēji, pēc VID iebildumiem, uzņēmums anulēja rēķinu par drošības sistēmas nomu un precizēja PVN deklarāciju. Tomēr VID saglabāja savu viedokli, norādot, ka par to pašu summu vēlāk tika izrakstīts jauns rēķins uzņēmuma īpašniekam kā fiziskajai personai.

3) Formāli vērtējot regulējumu, pat ziemas riepu iegāde transportlīdzeklim, kura vērtība ir tuvu slieksnim, teorētiski varētu novest pie secinājuma, ka transportlīdzeklis kļūst par reprezentatīvu automobili.

Secinājums

Šie gadījumi parāda, ka pastāv atšķirīgas normatīvo aktu interpretācijas, kas praksē rada strīdus ar VID. Lai gan tiesu spriedumi sniedz zināmu skaidrību, jautājums par drošības sistēmu nomas izmaksu ietekmi uz transportlīdzekļa vērtību joprojām nav galīgi atrisināts, jo VID par apgabaltiesas spriedumu ir iesniedzis sūdzību ko skatīs Senāts. Tādēļ uzņēmumiem, kas iegādājas transportlīdzekli tuvu vērtības limitam, ieteicams rūpīgi izvērtēt jebkādu papildu aprīkojuma uzstādīšanu vai pakalpojumu izmantošanu.