Uzņēmumam ir peļņa, bet konts tukšs. Kur palika nauda?
Šī ir viena no biežākajām uzņēmēju neskaidrībām.
Grāmatvedis saka: uzņēmumam ir peļņa. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā redzami, piemēram, 100 000 EUR peļņas. Bet uzņēmuma bankas kontā ir tikai 10 000 EUR.
Rodas loģisks jautājums: Kur ir nauda? Atbilde ir vienkārša — peļņa nav tas pats, kas nauda.
Lai saprastu, cik uzņēmumam patiesībā ir brīvu līdzekļu, daudz svarīgāks rādītājs ir brīvā naudas plūsma jeb Free Cash Flow (FCF).
Peļņa nenozīmē, ka nauda ir saņemta
Pieņemsim, ka uzņēmums ir izrakstījis klientam rēķinu par 50 000 EUR. Grāmatvedībā ieņēmumi jau ir atzīti, un tie palielina uzņēmuma peļņu. Taču klientam ir 60 dienu apmaksas termiņš. Tātad peļņa ir, bet naudas kontā vēl nav. Bilancē šo summu redzēsim kā pircēju parādu. Jo vairāk uzņēmums aug un jo vairāk naudas iestrēgst neapmaksātos rēķinos, jo lielāka var būt starpība starp peļņu un reāli pieejamo naudu.
Nauda var būt iesaldēta krājumos
Līdzīga situācija rodas ar precēm. Uzņēmums nopērk preces par 100 000 EUR un samaksā piegādātājam. Nauda no konta ir aizgājusi. Taču peļņas vai zaudējumu aprēķinā šie 100 000 EUR uzreiz nekļūst par izmaksām. Kamēr prece nav pārdota, tā atrodas uzņēmuma bilancē kā krājumi. Rezultātā uzņēmuma peļņa var izskatīties laba, bet liela daļa naudas patiesībā stāv noliktavā.
Uzņēmums var būt ieguldījis pamatlīdzekļos
Pieņemsim, ka uzņēmums nopērk jaunu iekārtu par 200 000 EUR. No bankas konta aiziet visi 200 000 EUR. Tomēr peļņas vai zaudējumu aprēķinā parasti neparādīsies 200 000 EUR izmaksas vienā dienā. Iekārtas vērtību norakstīs pakāpeniski, piemēram, piecu vai desmit gadu laikā, izmantojot nolietojumu.
Tāpēc uzņēmumam var būt ļoti laba peļņa un vienlaikus negatīva naudas plūsma. Nauda vienkārši ir pārvērsta rūpnīcā, automašīnās, serveros, iekārtās vai citos aktīvos.
Tieši tāpēc jāskatās uz brīvo naudas plūsmu
Vienkāršotā veidā brīvo naudas plūsmu var skatīt šādi:
Brīvā naudas plūsma = nauda no uzņēmuma pamatdarbības – ieguldījumi pamatlīdzekļos
Savukārt naudu no pamatdarbības ietekmē ne tikai uzņēmuma peļņa, bet arī klientu parādi, piegādātāju parādi, krājumu izmaiņas;samaksātie nodokļi, citi apgrozāmā kapitāla posteņi. Tāpēc uzņēmumam ar 100 000 EUR peļņu teorētiski var būt gan +150 000 EUR, gan -100 000 EUR brīvā naudas plūsma.
Tie ir pilnīgi atšķirīgi uzņēmuma finansiālie stāvokļi.
Piemērs
Uzņēmuma peļņa +100 000 EUR. Taču gada laikā:
klientu neapmaksātie rēķini pieaug par 40 000 EUR;
krājumi pieaug par 30 000 EUR;
nopirkta jauna iekārta par 50 000 EUR.
Vienkāršoti skatoties: 100 000 – 40 000 – 30 000 – 50 000 = –20 000 EUR
Uzņēmums ir strādājis ar peļņu, bet naudas apjoms faktiski ir samazinājies. Un te arī rodas uzņēmēja sajūta: “Grāmatvedis saka, ka mums ir peļņa, bet konts ir tukšs.” Abi apgalvojumi ir pilnīgi pareizi.
Bet vai konta atlikums ir brīva nauda?
Arī nē. Ja uzņēmuma kontā ir 100 000 EUR, tas nenozīmē, ka īpašnieks var droši paņemt 100 000 EUR dividendēs. Iespējams, pēc dažām dienām jāmaksā algas, PVN, sociālās iemaksas, piegādātāju, rēķini, kredīta maksājumi, nomas maksa, citi uzņēmuma izdevumi.
Tāpēc uzņēmuma vadītājam patiesībā interesē nevis tikai “Cik mums ir naudas kontā?”, bet: “Cik naudas uzņēmums pats ģenerē un cik no tās pēc nepieciešamajiem ieguldījumiem paliek brīvi pieejama?”
Tieši uz šo jautājumu mēģina atbildēt brīvā naudas plūsma.
Peļņa rāda rentabilitāti. Naudas plūsma rāda realitāti.
Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir ārkārtīgi svarīgs — tas parāda, vai uzņēmuma darbība ekonomiski ir izdevīga. Taču, lai saprastu uzņēmuma spēju:
izmaksāt dividendes;
atmaksāt kredītus;
veidot uzkrājumus;
investēt;
vai vienkārši izdzīvot bez papildu finansējuma,
jāskatās arī uz naudas plūsmu.
Labs uzņēmums ilgtermiņā ne tikai uzrāda peļņu. Tas šo peļņu spēj pārvērst naudā.
